Kultūra, reliģija, izglītība, sadzīve. Reliģija
Switch Thumb-
1. Koka elka tēls
Koka elka tēls. Iegūts arheoloģiskajos izrakumos Užavas Sārnates apmetnē. 3400.–2300. g. pr. Kr. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
-
2. Ikšķiles baznīca un mūra pils
Ikšķiles baznīca un mūra pils. 12. gs. beigas. Gunāra Jansona rekonstrukcija. LNVM ekspozīcija.
-
4. Siguldas Sv. Bērtuļa baznīca
Siguldas Sv. Bērtuļa baznīca. Siguldā viduslaikos atrodas viena no Siguldas fogtejas (vēlāk – komturejas) teritorijā izveidotajām piecām draudzēm. Tā dibināta 1206. gadā. Siguldas baznīcu datē ar 1225. gadu. TMR.
-
5. Kristietības ienākšana Līvzemē
Turaidas līvu valdnieks Kaupo (vidū), Sateseles līvu vecākais Dabrelis (pa labi) un krustnesis (pa kreisi) pie simboliska sarunu galda Turaidas muzejrezervāta bijušajā ekspozīcijā "Kristietības ienākšana Līvzemē". TMR.
-
6. Svētceļnieku gliemežvāks
Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī atrastas liecības par svētceļojumiem viduslaikos. Svētceļnieki kā pazīšanās zīmes pie apģērba piestiprinājuši bronzas un alvas medaljonus, gliemežvākus un krustus. Turaidas pilī atrastais gliemežvāka fragments saistīts ar svētceļojumu uz Svētā Jēkaba kapa vietu – Santjāgo de Kopmpostellu pie Vidusjūras. Foto no TMR krājuma.
-
7. Krustiņš ar Lukas katedrāles Svētā vaiga (Santo volto) simbolu
Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastais svētceļnieka krustiņš saista Turaidu ar Lukas pilsētu Itālijas novadā Toskānā. Krustiņš ar Svētā vaiga (Santo volto) krucifiska attēlojumu viduslaikos kalpoja kā svētceļnieku zīme. Foto no TMR krājuma.
-
8. Svētceļnieku pudele
Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrasta svētceļniekiem raksturīga māla pudele, ko piestiprināja pie jostas. Tā paredzēta dzeramā vai svētītā ūdens glabāšanai. Pudele izgatavota ap 16. gs. Foto no TMR krājuma.
-
9. Krāsns podiņš ar Mārtiņa Lutera portretu
Krāsns podiņš ar Mārtiņa Lutera portretu. Iegūts arheoloģiskajos izrakumos Cēsu viduslaiku pilī. Māls. 16. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
-
10. Bībele
Alūksnes luterāņu mācītāja Johana Ernsta Glika pārtulkotās Bībeles. 17. gs. beigas. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
-
12. Krāslavas baznīca
Krāslavas katoļu baznīca. 20. gs. sākums. Fotogrāfs G. Rudomins. LNVM krājums.
-
13. Usmas baznīca
Luterāņu baznīca. Kurzeme (Usma), 18. gs. s., no 1935. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.
-
14. Usmas baznīcas iekšskats
Luterāņu baznīcas iekšskats Adventes laikā. Kurzeme (Usma), 18. gs. s., no 1935. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.
-
18. Hernhūtiešu saiešanas nams Vidzemē
Hernhūtiešu saiešanas nams, Vidzeme, 1785. g., no 1940. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Saiešanas nams sastāv no plašas sanāksmju telpas, sludinātāju kambara, "rijiņas", kurā sapulcējās no tālienes sabraukušie zemnieki, un stallīša. Namu kopīgi cēluši brāļu draudzes locekļi. Ēkas plānojumā un konstruktīvajā risinājumā daudz šā apvidus 18. gs. riju elementu. LEBM.
