Hronoloģija/periodizācija. Jaunie laiki

Switch Thumb

1. Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs

Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba portrets. Matiasa Cvičeka gravīra. 1648. gads. LNVM krājums.
2. Kurzemes un Zemgales hercogistē izgatavoti priekšmeti

Kurzemes un Zemgales hercogistē izgatavotie priekšmeti: krāsns podiņš, dzelzs nagla, bērna cepurīte. 17. gs. 2. puse. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
3. Kurzemes un Zemgales hercogistes dālderis

Dālderis, kalts Kurzemes un Zemgales hercogistē hercoga Jēkaba Ketlera (1642–1682) laikā. 1645. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
4. Kurzemes un Zemgales hercogistē būvēts fregates modelis

17. gs. 50. gados Kurzemes un Zemgales hercogistē būvētās 48 lielgabalu fregates modelis, izgatavots 1964. gadā. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
5. Kurzemes un Zemgales hercoga Bīrona dzimtas ģerbonis

Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona tējas un kafijas servīzes daļa ar Bīronu dzimtas ģerboni. Ķīna, starp 1737. un 1740. gadu. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
6. 17. gs. depozīts

Depozīts ar Žečpospoļitas virsvaras laikā Rīgā, Polijā un Lietuvā, Spānijā, Nīderlandes Savienoto Provinču Republikā, Vācu nācijas Svētajā Romas impērijā un Krievijā kaltajām monētām (kopā 94), atrasts Cēsu apriņķa Lenču pagasta Lejas Šķibustos 1930. gadā. Depozīts noguldīts 17. gs. pirmajā ceturksnī. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
7. Bībele

Alūksnes luterāņu mācītāja Johana Ernsta Glika pārtulkotās Bībeles. 17. gs. beigas. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
8. Karalienes Kristīnas dālderis

Dālderis, kalts Rīgā Zviedrijas karalienes Kristīnas (1632–1654) laikā. 1646. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
9. Melngalvju nams

Melngalvju nams Rīgā. Ap 1840. gadu. Johana Ludviga fon Radecka akvarelis. Johana Kristofa Broces zīmējuma atkārtojums. LNVM krājums.
10. Tirgotāju svari un atsvariņi

Tirgotāju svari un atsvariņi monētu svēršanai. 1674. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
11. Mālpils baznīca

Mālpils baznīca. 1692. gads. Johana Abrahama Ulriha akvarelis. LNVM krājums.
12. Krāslavas baznīca

Krāslavas katoļu baznīca. 20. gs. sākums. Fotogrāfs G. Rudomins. LNVM krājums.
13. Spilves kauja

Spilves kauja 1701. gadā. Nezināma autora gravīra pēc Johana Litena zīmējuma (1663–1725). 1703. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
14. Rīgas priekšpilsēta 1812. gadā

Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas. Nezināma autora glezna. 19. gs. 1. puse. LNVM krājums.
15. Rīgas priekšpilsētas degšana 1812. gadā

Rīgas Pēterburgas priekšpilsētas degšana. Nezināma autora glezna. 19. gs. 1. puse. LNVM krājums.
16. Kurzemes zemnieka sēta

Zemnieka sēta, Kurzeme, 19. gs., no 1970. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ēkas izvietotas perimetrāli ap diviem pagalmiem ar aku vidū. LEBM.
17. Vidzemes saimnieka istaba

Saimnieka istaba zemnieka mājā, Vidzeme (Piebalga), 19. gs. b., no 1964. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No kreisās: krāsns ar sēžammūrīti, gulta segta ar nokrāsu joslu segu, šūpulis tradicionālajā līkstī, pie galda Piebalgas statņu solu krēsli. LEBM.
18. Vidzemes dzīvojamās rijas saimnieka istaba

Saimnieka istaba dzīvojamā rijā Vidzemē, 19. gs. v., no 1959. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Krāsns ar dūmejām apsilda arī kalpu istabu, durvis uz kalpu istabu, pie galda statņu krēsli ar pītiem sēdekļiem. LEBM.
19. Piebalgas amatnieka dzīvojamā istaba

Kokamatnieka, ratiņdreimaņa darbnīca piebaldzēna dzīvojamā istabā, 19. gs. v., no 1975. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No kreisās: virpa ar spara ratu un paminu koka detaļu izvirpošanai un ēvelsols vērpjamo ratiņu salikšanai. LEBM.
20. Latgales sēta

Latgales sēta, 19. gs. 2. p., no 1936. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No kreisās: saimniecības ēka un žogs ar vārtiem un dzīvojamā māja. LEBM.
21. Latgales sēta

Latgales sēta, 19. gs. 2. p., no 1984. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No kreisās: saimniecības ēka (kūts, stallis) dzīvojamā māja, žogs ar vārtiem un klētis. LEBM.
22. Latgales dzīvojamās mājas iekšskats

Dūmistabas krāsns, uz paaugstināta koka cirtņa māla klājs ar blietētu krāsni, kurinot dūmi izplūst telpā. Latgales dzīvojamā māja, 18. gs., Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atjaunota 1984. g. LEBM.
23. Rija

Rija, Vidzeme, 19. gs. No kreisās: rija un piedarbs. Jumtam niedru segums. LEBM.
24. Rija

Rija, Vidzeme, 18. gs. Sākotnējais jumta segums – salmi, 20. gs. – jumta skaidas. LEBM.
25. Dzīvojamā rija

Dzīvojamā rija, Vidzeme, 19. gs. No kreisās: dzīvojamie kambari ar vilkmes krāsnīm un skursteni, rija un piedarbs, 20. gs. jumta segums – skaidas. LEBM.
26. Rijas iekšskats

Rijā uz ārdiem novietotie rudzi. LEBM.
27. Pavards namā

Pavards namā, ēdienu gatavošanas paņēmiens līdz 19. gs. v. LEBM.
28. Pavards apvalkdūmenī

Pavards apvalkdūmenī, ēdienu gatavošanas paņēmiens līdz 19. gs. v. LEBM.
29. Slietenis

Vārāmais namiņš – slietenis, Vidzeme, 19. gs. v., no 1928. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Slieteņus cēla zemnieki, kuri dzīvoja dūmistabās un dzīvojamās rijās. Vasarās te vārīja ēdienu, sildīja ūdeni, mazgāja veļu, darīja alu, ģērēja ādas un veica citus darbus, bieži vien arī ēda. Slieteņa vidū ierīkots apaļš, nedaudz iedziļināts un akmeņiem norobežots pavards, virs kura kāšos pakāra katlus. LEBM.
30. Klēts. Kurzeme

Klēts, Kurzeme, 19. gs. 2. p., no 1989. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Trīs telpu celtne ar dekoratīvu, griezumiem un otējumiem rotātu lieveni, niedru jumts. LEBM.
31. Klēts. Vidzeme

Klēts, Vidzeme, 18. gs, no 1930. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vientelpa, trīsslīpju jumta forma. LEBM.
32. Klēts. Latgale

Klēts, Latgale, 19. gs., atrodas muzejā "Andrupenes lauku sēta". LEBM.
33. Klēts iekšskats

No kreisās: gar sienām apcirkņi jeb arodi labībai, uz apaļkoku grīdas – tīnes drēbēm un kubls pārtikas uzglabāšanai. LEBM.
34. Holandiešu tipa vējdzirnavas

Holandiešu tipa mūra vējdzirnavas Āraišos, 19. gs. LEBM.
35. Kalējs

Smēdē. No kreisās: lakta uz masīva bluķa, kalējs ar ādas priekšautu, plēšas, ēze ar liesmu. LEBM.
36. Smēdē

No kreisās: plēšas, ēze ar liesmu, darbarīki, lakta. LEBM.
37. Usmas baznīca

Luterāņu baznīca. Kurzeme (Usma), 18. gs. s., no 1935. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.
38. Usmas baznīcas iekšskats

Luterāņu baznīcas iekšskats Adventes laikā. Kurzeme (Usma), 18. gs. s., no 1935. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.
39. Krucifikss Latgalē

Krucifikss Latgales kapsētā, 19. gs. b. LEBM.
40. Krucifiksa namiņš Latgalē

Krucifiksa namiņš, Latgale, 20. gs. s. LEBM.
41. Krucifiksa namiņa iekšskats

Krucifiksa namiņa iekšskats, Latgale, 20. gs. s. LEBM.
42. Hernhūtiešu saiešanas nams Vidzemē

Hernhūtiešu saiešanas nams, Vidzeme, 1785. g., no 1940. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Saiešanas nams sastāv no plašas sanāksmju telpas, sludinātāju kambara, "rijiņas", kurā sapulcējās no tālienes sabraukušie zemnieki, un stallīša. Namu kopīgi cēluši brāļu draudzes locekļi. Ēkas plānojumā un konstruktīvajā risinājumā daudz šā apvidus 18. gs. riju elementu. LEBM.
43. Dzīvojamā rija Vidzemē

Dzīvojamā rija, Vidzeme, 17. gs. 2. p., no 1933. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. No kreisās – piedarbs, rija, kambaris, kurā 18. gs. s. noturēta skola zemnieku bērniem. LEBM.
44. Līgavas tērps

19. gs. otrās puses līgavas tērps Liepājas apriņķa Virgas pagastā. Jāņa Krēsliņa zīmējums. 1895. gads. LNVM krājums.
45. Līgavas tērps

19. gs. otrās puses līgavas tērps Liepājas apriņķa Virgas pagastā. 2009. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
46. Lielvārdes novada tērps

19. gs. vidus Lielvārdes novada goda tērps. 2010. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
47. Vidzemes zemnieka istaba

Zemnieku istabas iekārtojums Vidzemē 19. gs. vidū. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
48. Zemnieka istaba

Zemnieku istaba ar šūpulīti Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagasta Vasaranu sādžā. 1926. gads. Fotogrāfs Andrejs Punka. LNVM krājums.
49. Spīļarkls

Spīļarkls. 19. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
50. Lemeša arkls

Lemeša arkls. 19. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
51. Kartupeļu vagošana

Kartupeļu vagošana ar spīļarklu Talsu apriņķa Strazdes pagasta Lāču mājās. 1931. gads. Fotogrāfs Jevgēņijs Eniņš. LNVM krājums.
52. Ecēšana ar dzelzs tapu ecēšām

Zemes ecēšana ar dzelzs tapu ecēšām Ludzas apriņķa Istras pagasta Anapoles muižā. 1926. gads. Fotogrāfs Matīss Pluka. LNVM krājums.
53. Ecēšana ar atsperu ecēšām

Zemes ecēšana ar atsperu ecēšām un sējējs ar sētuvi uz lauka. 1927. gads. Fotogrāfs Alfrēds Krimuldēns. LNVM krājums.
54. Labības pļaušanas rīki

Labības pļaušanas rīki – izkapts ar īso kātu "vienroce", lietota kopā ar mazo grābeklīti, sirpis, koka strīķis. 19. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
55. Āboliņa pļaušana

Āboliņa pļaušana Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta Meiru mājās. 1929. gads. Fotogrāfs Hermanis Trops. LNVM krājums.
56. Siena grābšana

Siena grābšana Daugavpils apriņķa Jasmuižas pagasta Ksaverinovā. 1927. gads. Fotogrāfs Artūrs Ullis. LNVM krājums.
57. Šņoru lauki

Šņoru lauki Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā. 20. gs. 20. gadi. Fotogrāfs Roberts Legzdiņš. LNVM krājums.
58. Labības kulšana ar spriguļiem

Labības kulšana ar spriguļiem Ludzas apriņķa Istras pagasta Šilku sādžā. 1926. gads. Fotogrāfs Matīss Pluka. LNVM krājums.
59. Labības kulšanas talka

Labības kulšanas talka Valmieras apriņķī. 20. gs. 10. gadi. Fotogrāfs A. Zīle. LNVM krājums.
60. Linu apstrāde

Linu apstrādāšana pēc noplūkšanas Cēsu apriņķī. 1928. gads. Fotogrāfs Jānis Students. LNVM krājums.
61. Ganīšana

Ganāmpulks un ganiņi Bauskas apriņķa Iecavas pagasta Maz-Purmaļu mājās. 1923. gads. Fotogrāfs Arvīds Gusars. LNVM krājums.
62. Zivju izņemšana no tīkliem

Zivju izņemšana no tīkliem Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta Purciema sedumā. 1930. gads. Fotogrāfs Eduards Dzenis. LNVM krājums.
63. Maizes cepšana

Maizes cepšana Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasta Diņģeļkalnu mājās. 1927. gads. Fotogrāfs Hermanis Trops. LNVM krājums.
64. Aitas cirpšana

Aitas cirpšana ar dzirklēm Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasta Tevišķu mājās. 1927. gads. Fotogrāfs Verners Vitands. LNVM krājums.
65. Vērpšana

Vērpšana ar ratiņu Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagasta Kaseliešu sādžā. 1926. gads. Fotogrāfs Matīss Pluka. LNVM krājums.
66. Aušana

Linu audekla aušana Ludzas apriņķa Brigu pagasta Janovas sādžā Nikifora Šakaļova mājā. 1926. gads. Fotogrāfs Andrejs Punka. LNVM krājums.
67. Govs slaukšana

Govs slaukšana Daugavpils apriņķa Vīpes pagasta Muiženieku sādžā. 1927. gads. Fotogrāfs Alfrēds Krimuldēns. LNVM krājums.
68. Kartupeļu mizošana

Kartupeļu mizošana Cēsu apriņķa Vecpiebalgas muižā. 1928. gads. Fotogrāfs Jānis Students. LNVM krājums.
69. Veļas mazgāšana

Veļas mazgāšana Cēsu apriņķa Druvienas muižā. 1928. gads. Fotogrāfs Jānis Bikše. LNVM krājums.
70. Rati

Transporta līdzekļi, 19. gs. 2. p. No augšas: droška, atsperrati, kurvja rati (piebaldzēnu rati). Mākslinieks: Ā. Lielais. LEBM.
71. Braucēji ar drošku

Braucēji ar drošku (līnijdrošku), 20. gs. 30. g. LEBM.
72. Ragavas

Ragavas un kamanas (kriju kamanas), 19. gs. 1 – slieces, 2 – mietnes, 3 – balzieni, 4 – uzkalas. Mākslinieks: Ā. Lielais. LEBM.
73. Jātnieki

Jātnieki, 20. gs. 30. g. LEBM.
74. Skalturis

Skalturis – svečturis. Demonstrējums. LEBM.
75. Skalturis

Degošs skals. Demonstrējums. LEBM.
76. Aka latgales zemnieku sētā

Aka ar svērteni Latgales zemnieka sētas pagalmā, ierīkota Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1935. g. No kreisās: klēts, palievenis, stallis, palievenis, kūts – cūku kūts. LEBM.
77. Aka ar svērteni

Aka ar svērteni Latgales zemnieka sētas pagalmā, ierīkota Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1935. g. No kreisās: klēts, dzīvojamā māja (istaba, sinces, "aukstais gals"). LEBM.
78. Ūdens pumpis

Ūdens pumpis Kurzemē, 20. gs. s. LEBM.
79. Lubu jumts

Konstrukcija, kas atdarina lubu jumtu. Nomaļus (oriģinālā – lubas) bez jebkādiem stiprinājumiem notur virs tiem rāmjos liktie slogi. Darvas ceplis, Kurzeme, 19. gs., no 1936. g. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. LEBM.
80. Niedru jumts

Niedru vai salmu jumta sējums zem paspārnes. LEBM.
81. Jumstiņi jeb "šindeļi"

Jumta segums no jumstiņiem jeb "šindeļiem". Jumstiņi vienā rindā savstarpēji savienojas gropējumā. LEBM.
82. Graudu kaltes jumts

Jumts pirtij – graudu kaltei (dārei), jumta segums no jumstiņiem jeb "šindeļiem". Jumstiņi vienā rindā savstarpēji savienojas gropējumā. Pirts celta 1928. g., Zentenes pag. "Bisniekos". LEBM.
83. Valtenberģu muiža

Valtenberģu (Mazsalacas pilsēta) muižas apbūves ansamblis Salacas krastos veidojies no 18. gs. otrās puses līdz 19. gs. pirmajai pusei vēlīnā klasicisma stilā. LNB.
84. Nurmuižas muiža

Nurmuižas muiža (Talsu novads) būvēta 16. gs. otrajā pusē ordeņa saimniecības pils vietējās lauksaimniecības attīstībai. LNB.
85. Vānes muiža

Vānes muiža (Kandavas novads) celta 19. gs. LNB.
86. Zentenes muiža

Zentenes muižas (Tukuma novads) apbūve veidojusies no 19. gs. vidus līdz 19. gs. otrajai pusei. LNB.
87. Gaujienas muiža

Gaujienas muižas (Apes novads) apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gs. beigās, bet Gaujienas muižas pils būvēta 1827. g. LNB.
88. Gaujienas muižas dārznieka māja un muižkunga māja

Gaujienas muižas (Apes novads) apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gs. beigās, bet Gaujienas muižas pils būvēta 1827. g. LNB.
89. Kabiles muižas kungu māja

Kabiles muižas (Kuldīgas novads) kungu māja celta no 1734. līdz 1740. gadam. Ēka pārbūvēta 1860. gados, un arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. LNB.
90. Kabiles muižas pārvaldnieka māja

Kabiles muiža (Kuldīgas novads) celta no 1734. līdz 1740. gadam. LNB.
91. Balvu muiža

Balvu muižas (Balvi, Balvu novads) pils celta 1760. gadā. 19. gs. otrajā pusē pārbūvēta neoklasicisma stilā. 1919. gadā ēka nodegusi un vēlāk atjaunota vienkāršotā veidā. LNB.
92. Bebrenes muiža

Bebrenes pils (Ilūkstes novads) celtniecība pabeigta 1896. gadā. Pils celta franču neorenesances stilā. LNB.
93. Kaugurmuiža

Kaugurmuižas (Vidzeme) ēku komplekss veidots 19. gs., kungu māja celta 18. gs. beigās. 1802. g. šeit notika zemnieku nemieri. Pēdējais muižas īpašnieks grāfs Mēdems. LNB.
94. Lielīvandes muiža

Lielīvandes muižas (Kuldīgas novads) kompleksā ir saglabājusies 18. gs. beigās klasicisma stila celtā vecā kungu māja. LNB.
95. Ozolu muiža

Ozolu (agrākais nosaukums Lappier) muižas pils (Alojas novads) celta 18. gs. beigās, agrīnā klasicisma stilā. LNB.
96. Ozolu muižas pils iekšskats

Ozolu (agrākais nosaukums Lappier) muižas pilij (Alojas novads) ir grezna klasicisma fasāžu apdare, stukā veidota agrīnā klasicisma interjera apdare. Grāfa kabinetā saglabājušās 19. gs. beigu papīra tapetes, krāsnis, ēdamzālē kasetēti koka griesti. LNB.
97. Zaļā muiža

Zaļā muiža (Jelgavas novads, Zaļenieki) ir viena no vecākajām Jelgavas ordeņa muižām Zemgalē. Celta no 1768. līdz 1775. gadam pēc Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta. LNB.
98. Popes muiža

Popes (agrākais nosaukums Popen) muižā (Ventspils novads) viena no vecākajām kompleksa ēkām ir 1653. gadā celtā vecā pils jeb medību pils. LNB.
99. Bramberģes muižas kungu māja

Bramberģes (Brandenburg) muižas (Jelgavas novads) kungu māja būvēta 17. gs. pirmajā pusē. LNB.
100. Bramberģes muižas vārtu tornis
101. Kokneses muiža

Kokneses muiža celta 1894. gadā pēc arhitekta K. Neiburga projekta neorenesanses stilā. LNB.
102. Kaucmindes muiža

Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. LNB.
103. Mežotnes pils

Mežotnes pils (Bauskas novads) celta laikā no 1798. gada līdz 1802. gadam klasicisma stilā. LNB.
104. Kazdangas pils

Kazdangas pils (Aizputes novads) ir celta laikā no 1800. gada līdz 1804. gadam klasicisma stilā. LNB.
105. Krāslavas pils

Krāslavas jaunā pils būvēta no 1760. gada līdz 1791. gadam pēc arhitekta D. Parako projekta. LNB.
106. Jelgavas panorāma

Jelgavas panorāma. Ap 1840. gadu. Johana Ludviga fon Radecka akvarelis. LNVM krājums.
107. Baroka stila skapis

Baroka stila skapis, Hamburgas tips. Ziemeļvācija. Ap 1700. gadu. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
108. Rokoko stila skapis

Rokoko stila skapis. Latvija. 18. gs. 3. ceturksnis. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
109. Klasicisma stila stāvpulkstenis

Klasicisma stila stāvpulkstenis. Latvija. 1800. gads. Pulksteņa mehānismu izgatavojis Kuldīgas pulksteņmeistars Rūdolfs Gizī 18. gs. beigās, korpusu – Šķēdes muižas galdnieks Nēze. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
110. Bīdermeijera stilā iekārtots muižas interjers

Bīdermeijera stilā iekārtots muižas interjers. Ap 1835. gadu. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
111. Trauki, atvesti no ceļojumiem pa Vāciju

Trauki, atvesti no ceļojumiem pa Vāciju. 19. gs. vidus. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
112. Jūgendstilā iekārtots dzīvokļa interjers Rīgā

Jūgendstilā iekārtots dzīvokļa interjers Rīgā. 20. gs. sākums. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
113. Skats uz Rīgu no Vērmanes dārza

Skats uz Rīgu no Vērmanes dārza. Ap 1863. gadu. Autors Karls Gothards Hess. LNVM krājums.
114. Daugavmalas tirgus Rīgā

Daugavmalas tirgus Rīgā. 20. gs. sākums. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
115. Tirgus laukums Jelgavā

Tirgus laukums Jelgavā. Ap 1892. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
116. Mērnieki

Mērnieki pie Ventas Ventspils apriņķī. 1904. gads. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
117. Rudes muiža

Rudes muiža Aizputes apriņķī. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
118. Ošu vējdzirnavas

Ošu vējdzirnavas Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā. 1895. gads. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
119. Siernīca

Siernīca Talsu apriņķa Pastendes muižā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
120. Spirta brūzis

Spirta brūzis Talsu apriņķa Kalešu muižā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
121. Kokzāģētava

Kokzāģētava Tukuma apriņķa Smārdes muižā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
122. Dārzniecība

Vāgnera dārzniecība Tukuma apriņķī. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
123. Rīgas osta

Rīgas osta. Ap 1900. gadu. LNVM krājums.
124. Baltijas konfekšu un šokolādes fabrikas "Efekts" darbinieki

Baltijas konfekšu un šokolādes fabrikas "Efekts" darbinieki. Rūjiena. 1913. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
125. Elektrotehniskās rūpnīcas "Union" strādnieku grupa

Elektrotehniskās rūpnīcas "Union" strādnieku grupa. Rīga. 1906. gads. Fotogrāfs Ludvigs fon Viržikovskis. LNVM krājums.
126. Ģimene pastaigā kanālmalā Rīgā

Ģimene pastaigā kanālmalā Rīgā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
127. Līgo vakars

Līgo vakars Latgales sētā. 20. gs. 10. gadi. Fotogrāfs Jānis Rieksts. LNVM krājums.
128. Līgotāji

Līgotāji Rēzeknes apriņķa Stirnienas pagastā. Fotogrāfs Matīss Pluka. LNVM krājums.
129. Lauku ļaudis

Lauku ļaudis Tukuma apriņķī. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
130. Izbrauciens ar zirgu pajūgiem

Izbrauciens ar zirgu pajūgiem Talsu apriņķa Stendes pagastā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
131. Atpūtnieki pie vilciena

Atpūtnieki pie vilciena Valmieras stacijā. 1913. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
132. Zirgu tramvajs

Zirgu tramvajs Rīgā Aleksandra (tagad Brīvības) un Cēsu ielas krustojumā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
133. Autobraucēji

Autobraucēji Krāslavā. 20. gs. 10. gadi. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
134. Bērni uz velosipēdiem

Bērni uz velosipēdiem Jaungulbenes muižā. 20. gs. sāk. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
135. Pils laukums Rīgā

Pils laukums Rīgā. Ap 1890. gadu. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
136. Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala Rīgas apriņķa Turaidā. 1906. gads. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
137. Majoru pludmale

Majoru pludmale Jūrmalā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
138. Tenisa spēle

Tenisa spēle Ventspils apriņķa Zlēku mācītājmuižā. 1904. gads. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
139. Aptieka

Aptieka Rīgā. Ap 1900. gadu. Fotogrāfs Oskars Emīls Šmits. LNVM krājums.
140. Pagasta skolas klases iekārtojums

Pagasta skolas klases iekārtojums. 19. gs. beigas. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija.
141. Skolas sols

Skolas sols ar tāfelīti un grifeli, ābece. 20. gs. sākums. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM ekspozīcija, LNVM krājums.
142. Skolēni un skolotāji

Palsmanes pagasta Ķempu skolas skolēni un skolotāji. 20. gs. sākums. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
143. Liecība

Vērgales pagastskolas 3. klases skolnieces Martas Seimas liecība, izsniegta 1915. gada 15. aprīlī. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
144. Soda zīme

Soda zīme "Ja segodņja govoril po latišski" ("Es šodien runāju latviski") 19. gs. beigas – 20. gs. sāk. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
145. Irlavas skolotāju semināra ēka

Ēku 1840. gadā par saviem līdzekļiem cēla un uzturēja Kurzemes bruņniecība. Tā bija kā draudzes skola vairākiem bruņniecības muižu pagastiem. Skolā no sākuma bija divgadīga pamatizglītība, ko gadā ieguva apmēram 100 bērni, bet augstākajā nodaļā, kur sagatavoja skolotājus, studentu skaits nepārsniedza 30. Mācības notika galvenokārt vācu valodā. 1900. gadā, kad ar Kurzemes landtāga lēmumu semināru slēdza, tajā izglītību kopumā bija guvuši 853 jaunekļi, vairāk nekā 700 no viņiem strādāja par skolotājiem. LNB.
146. Lipšukalna skola

Lipšukalna skola. Trikātas pagasts, Beverīnas novads. 19. gs. otrajā pusē pagasti par saviem līdzekļiem uzbūvēja un uzturēja skolas, algoja skolotājus. LNB.
147. Druvienas vecā skola

Druvienas vecā skola celta 1868. gadā. Kā skola tā tika izmantota līdz 1951. gadam. Kopš 1966. gada vecajā skolā iekārtots muzejs, kurā var aplūkot, kāda izskatījās Vidzemes lauku skola 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Te iekārtotas mācību klases, guļamtelpas un pat maizes lādīšu kambaris, kurā kādreizējie skolēni glabāja savus no mājām paņemtos ēdienu saiņus. LNB.
148. Druvienas vecās skolas muzejs. Klases telpa

Druvienas vecā skola celta 1868. gadā. Kā skola tā tika izmantota līdz 1951. gadam. Kopš 1966. gada vecajā skolā iekārtots muzejs, kurā var aplūkot, kāda izskatījās Vidzemes lauku skola 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. LNB.
149. Adulienas pagastskola

Adulienas pagastskola (Gulbenes novads) pie bijušās Sveķu pusmuižas celta 1855. gadā. No 1872. gada to vairs nelieto kā skolu, jo tad uzcelta cita ēka. LNB.
150. Ungurmuiža. Vecā skola

Ungurmuiža (Orellen) (Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads) ir harmonisks 18. gs. koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju. LNB.
151. Pātaga zemnieku pēršanai

Pātaga zemnieku pēršanai. 19. gs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
152. I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku balva

Karoga kāta uzgalis – lira – balva Mazsalacas vīru korim I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos. 1873. gada jūnijs. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
153. I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku dalībnieku gājiens

I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku gājiena dalībnieki pie Rīgas Latviešu biedrības nama. 1873. gada 28. jūnijs. Kārļa Kronvalda litogrāfija. LNVM krājums.
154. I–IV Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku piemiņas plakāts

I–IV Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku piemiņas plakāts. 1895. gads. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
155. Latviešu kultūras darbinieki 20. gs. sākumā

Grupa latviešu kultūras darbinieku pie Burtnieku pils Rīgā. Pirmajā rindā no kreisās Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Krūza, Krišjānis Barons, Emilis Melngailis, Kārlis Skalbe. 20. gs. sākums. Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. LNVM krājums.
156. Dainu skapja kastīte

Kastīte no Dainu skapja ar Krišjāņa Barona savāktajām un pierakstītajām tautasdziesmām. 19. gs. beigas. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
157. Jaungulbenes pagasta valde

Jaungulbenes pagasta valde. 19. gs. beigas. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
158. Zemnieka pase

Ērgļu pagasta zemnieka Jura Rubeņa pase, izsniegta 1879. gada 2. novembrī. Fotogrāfs Roberts Kaniņš. LNVM krājums.
159. Liepājas Latviešu biedrības koris

Liepājas Latviešu labdarības biedrības jauktais koris. 1890. gada janvāris. Fotogrāfs Alberts Kisners Liepājā. LNVM krājums.
160. Rūdolfa Blaumaņa vecāki

Rūdolfa Blaumaņa tēvs un māte. LNB.
161. Ģimenes foto

Kalētu pagasts (20. gs. sākums). Kāda ģimene Kalētu pagastā Pirmā pasaules kara laikā. LNB.
162. Dzimtas foto

Rembates pagasts. Šteinu dzimta. Grupas foto dārzā pie mājas, 1913. gads. LNB.
163. Ratu riteņu izgatavošana

Vecpiebalga. Ratu riteņu izgatavošana "Dzērvēnu" mājās, 1923. gads. LNB.
164. Ratu izgatavošana

Vīrieši izgatavo ratus (20. gs. sākums). LNB.
165. Brauciens ar zirgu kamanās

Skujenes pagasts. Brauciens ar zirgu kamanās (20. gs. sākums). LNB.
166. Tvaika kuļmašīna

Tvaika kuļmašīna (20. gs. sākums). LNB.
167. Kuļmašīna

Vīrieši pie kuļmašīnas (20. gs. sākums). LNB.
168. Teicēja

Māņu teicēja Ede Zaikovs Lauteres pagastā (20. gs. sākums). LNB.

<< Iepriekšējā sadaļa

Nākamā sadaļa >>